Svētku vēsture - Tēvzemes aizstāvja diena (23. februāris)

2024 Autors: Priscilla Miln | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2024-02-18 06:26

Tēvzemes aizstāvja dienai veltītie svētki ir aizsākušies pagājušā gadsimta sākumā. Šodien šādā dienā tiek godināti visi vīrieši bez izņēmuma, jo neatkarīgi no viņu vecuma un armijas pakāpes klātbūtnes, katrs pēc savas būtības ir gatavs pievienoties cīņai par mieru savā dzimtajā zemē. Tēvzemes aizstāvja dienas svētku vēsture palīdzēs iejusties dziļāk svētku garā, izprast to nozīmi.

Izcelsme

1918. gadā līdz ar revolūcijas uzvaru bijušās militārās vienības bija jāizformē. 15. janvārī notika ļoti nozīmīgs notikums. Padome apstiprināja dekrētu par Sarkanās armijas izveidi. Tā paša gada 29. janvārī flote tika izveidota. Jaunie kaujas spēki spēja cīnīties pret esošo formējumu.

Pēc tautas spēku sapulces bija paredzēts rīkot aģitācijas pasākumus, tie tika izstrādāti. Tēvzemes aizstāvju diena sākotnēji tika iecerēta kā vienreizēja darbība.

Pirmā gadadiena

1919-10-01 N. I. Podvoiskis, kurš vadīja Sarkanās armijas Augstāko padomi, nosūtīja petīciju, atzīmējot Sarkanās armijas dibināšanas pirmo gadadienuArmiju un veikt plānotās darbības dokumenta apstiprināšanas dienā.

Svinības tika plānotas tuvākajā svētdienā no šī datuma, lai dotu iespēju cilvēkiem sveikt militāro vienību gājienu.

Tēvzemes aizstāvja dienas vēsture apgalvo, ka dokuments tika izskatīts pēc kāda laika. Līdz gaidāmajām svinībām bija palicis pārāk maz laika.

1919-28-01 L. B. Kameņevs, kurš vadīja Maskavas pilsētas domes sēdi, informēja klātesošos, ka Sarkanā armija izveidota pirms gada, taču tehnisku šķēršļu dēļ pasākumi tiks rīkoti februārī. 17.

Ieplānotās svinības neiekrita brīvdienā. Tāpēc svētki, saskaņā ar faktiem, ko glabā Tēvzemes aizstāvju dienas vēsture, tika rīkoti svētdien, 23.

Svētku tālākais liktenis

Sarkanās armijas izveide tika atzīmēta 4 gadus vēlāk tās piektajā gadadienā. Kā vēsta vēstures avoti par Tēvzemes aizstāvja dienas svētku veidošanu, svinības bija valstiska mēroga. Aktivitātes notika iepriekšējā dienā. Notika karaspēka demonstrācijas parāde un Maskavas padomes svinīgā sēde.

Vēstures fakti

Piektās jubilejas gadā mēs centāmies saistīt svētku datumu ar dažiem vēsturiskiem sižetiem.

Tēvzemes aizstāvja dienas vēsturē teikts, ka 1923. gadā tika ierakstīts lēmums, ka agrāk noteiktais datums ir diena, kad dokumentsPadomju armijas izveidošana. Tajā pašā laika posmā tika izdots dekrēts par svinībām, kas veltītas armijas izveidošanas gadadienai.

Tēvzemes dienas aizstāvis Krievijā tajos laikos uzņēmās visas partijas vadības iesaisti valsts svētku organizēšanā un vērienīgu svinīgu akciju plānošanā.

Datuma viltošana

Vēsturiski Tēvzemes aizstāvja diena nebija noteikta konkrētam datumam, un 1923. gadā notikumus mēģināja pamatot ar vēsturiskiem sižetiem. Un tas tika panākts ar īpašu degsmi.

5.februārī tika publicēts Revolucionārās militārās padomes dokuments, kurā teikts, ka 1918. gada 23. februārī tika izveidoti spēki Dzimtenes aizstāvēšanai no vācu iebrucējiem.

Laikraksta "Militārā doma un revolūcija" iznākušajā numurā bija paredzēts izveidot 1918. gadā izveidotās jaunās militārās varas galvenās nodaļas 23. februārī. Šajā datumā tagad tiek svinēta Tēvzemes aizstāvja diena, jo dokumenta fotografētas kopijas publicēšana "Militārajā Biļetenā". Šeit bija sasaukuma aizstāšanas fakts, tas ir, datums tika mainīts no 15. janvāra uz 23. februāri.

Pierādījumi par datuma maiņu

Tēvzemes aizstāvju dienas svinēšanas nekonsekvenci toreiz atzina daži militāro vienību komandieri.

Militārais vadītājs K. E. Vorošilovs neslēpa šaubas par izvēlētā datuma pareizību. Laikraksta Pravda 1933. gada 5. marta numurā viņš teica, ka Sarkanās armijas sasaukšanas datuma atzīšana veikta bez iemesla un praktiski nav apstiprināta.vēsturiskās realitātes fakti.

Par neatbilstību starp reālajām darbībām, kas nosaka Tēvzemes aizstāvja dienas svinēšanu, liecina arī I. V. Staļina 1938. gadā izdotais īsais PSKP vēstures kurss (b), kurā teikts, ka 1938. 1918. gada 23. februārī Padomju armija pie Narvas un Pleskavas deva izšķirošu atraidījumu ienaidnieka agresoram. Tieši šie notikumi iezīmēja valsts militārā spēka izveidi. Saskaņā ar arhīvu avotiem šajā apgabalā netika reģistrētas nekādas militāras operācijas.

Tēvzemes dienas aizstāvis pēckara gados

Pēckara laikos Tēvzemes aizstāvja dienai veltītiem svētkiem bija īpaša, dziļa pieskaņa. Tas vienlaikus apvienoja apbrīnu par Tēvzemes varenību un godbijību pret karavīru-atbrīvotāju varoņdarbiem un to cilvēku vienotības sajūtu, kuri pārvarēja visu laiku un tautu briesmīgāko karu.

Tēvzemes aizstāvju dienas svinībās cilvēki gandrīz nemaz nestrādāja, lai gan tobrīd brīvdiena vēl nebija oficiāli noteikta. No pusdienlaika visur tika klāti svētku galdi, un svētki sākās.

Skolās notika īpaša nodarbība, kas bija veltīta Tēvzemes aizstāvja dienai. Bērniem tika ieaudzināta cieņa pret savu tautu, paļaujoties uz padomju karavīru varonīgajiem drosmes un drosmes piemēriem. Tēvzemes aizstāvja dienai veltīto akciju izstrāde bija pietiekami pamatīga un dziļa.

Svinību dienas izvēle, lai gan ne pilnībā atbilst vēstures realitātei, ir kļuvusi par tautas tradīciju, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Uz tajā izklāstīto ideju pamata ir izaugušas veselas savas zemes drosmīgu, bezbailīgu un uzticīgu dēlu paaudzes. Tāpēc ir grūti pārvērtēt, cik svarīgi ir aktualizēt ideju par Tēvzemes aizstāvja godināšanu.

Ietekme uz personības izglītību

Tēvzemes dienas aizstāvim ir ļoti spēcīga morāla ietekme uz katra cilvēka attīstību.

Godinot karavīru-aizstāvju garu, Tēvzemes aizstāvja dienai veltītie pasākumi sagatavoja padomju tautu grūtību un zaudējumu pārvarēšanai Otrajā pasaules karā. Tas palīdzēja saliedēt cilvēkus un virzīt šo spēku cīņai par kopīgu mērķi visiem - mieru un dzimtās zemes labklājību.

Paaudze, kas audzināta godinot drosmi, drosmi aizstāvot savu dzimteni, demonstrēja neskaitāmus cilvēku varoņdarbus cīņā un darbā, nodrošinot savu pēcnācēju nākotni.

Visa dziļākā jēga, kas šodien Krievijā tiek rīkota Tēvzemes aizstāvju dienā, ir izglītot patiesi uzticīgus dzimtenes dēlus par leģendāru patriotu varonīgajiem paraugiem, demonstrējot valsts spēku.

Tēvzemes aizstāvja dienas nozīme šodien

Kopš 2002. gada 23. februāris ir atzīts par svētku dienu. Tēvzemes aizstāvja dienas vēsturei ir daudz nosaukumu. Pašreizējais tika apstiprināts 1995. gadā.

Tas norāda uz triumfa nozīmi visas tautas dzīvē un tā kolosālās ietekmes atzīšanu uz katra valsts iedzīvotāja personības kodola attīstību.

Šīs dienas svinēšana modernādzīves realitāte mudina cilvēkus kļūt tīrākiem, drosmīgākiem, izjust savu personīgo atbildību miera nodrošināšanā un Tēvzemes sargāšanā.

Ideja, ka Tēvzemes aizstāvis apvieno visus cilvēkus vienā neuzvaramā spēkā, audzina tādas rakstura īpašības kā griba, drosme, pašatdeve, varonība.

Godinot vēsturiskās tradīcijas, cienot savas dzimtās zemes aizstāvju varoņdarbus, ikviens noliek savu plecu, lai nodrošinātu Tēvzemes mieru un labklājību.

Ļoti svarīga šīs dienas atzīmēšanas jēga ir demonstrēt valsts aizsardzības spēku, nodrošinot tās neatkarību un nākotni. Ne velti 23. februārī notiek tik daudz militāro apskatu un atvērto durvju dienu armijas daļās.

Liela uzmanība tiek pievērsta jaunākās paaudzes patriotiskajai audzināšanai. Visas šīs metodes un aktivitātes nodrošina tautas cienīgu, cieņpilnu attieksmi pret savu dzimto zemi.

Mūsdienīgi Tēvzemes aizstāvja dienas pasākumi

Šodien notiekošie pasākumi ir paredzēti, lai mudinātu jauno paaudzi dienēt armijā, lai ieaudzinātu viņās godbijīgu cieņas sajūtu pret savu valsti.

Vairāki militāro vienību un vienību apskati satur svētku pasākumu plānu. Tēvzemes dienas aizstāvis demonstrē milzīgo spēku, kas glabājas šajā zemē. Militārā tehnika, kas paveras cilvēku acu priekšā, runā par lielo iedzīvotāju aizsardzību un teritorijas integritāti.

Pirms melnrakstajauniešiem ir ļauts piedzīvot dzīvi armijā, gatavojoties turpmākajai mobilizācijai militārajam dienestam. Jaunākās paaudzes apziņā šis bizness ir jāsaista ar prestižu un patiesa vīrieša būtisku atribūtu.

Skolās un citās dažāda līmeņa izglītības iestādēs paredzētas Tēvzemes aizstāvja dienai veltītas nodarbības. Turklāt informācija par svētkiem tiek sniegta pieejamā formā jebkura vecuma bērniem.

Skolotājs vienmēr sagatavo interesantu materiālu, organizējot stundu. Tēvzemes aizstāvju diena ietver cieņas pret Tēvzemi ieaudzināšanu bērnos.

Interesantāka informācija tiek sniegta filmu, multimediju un vizuālo materiālu veidā. Tēvzemes aizstāvju dienā notiekošajām nodarbībām vajadzētu palīdzēt skolēniem saprast, kāda vieta valstī ir atvēlēta militāro lietu godināšanai.

Tēvzemes aizstāvja dienas svētku vēstures saknes meklējamas padomju valsts veidošanās pirmsākumos. No tā laika līdz mūsdienām svētkiem ir ļoti liela ietekme uz jaunākās paaudzes izglītošanu un pateicības sajūtas veidošanos par katru pilsoni. Godinot tradīcijas un godinot Tēvzemes aizstāvja dienas svinēšanas nozīmi, tiek demonstrēta vara un militārā apmācība valstī. Šo svētku nozīme vienmēr ir bijusi ļoti liela, un tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.