Apdraudētie bērni ir Definīcija, identifikācija, darba plāns, uzraudzība

2024 Autors: Priscilla Miln | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2024-02-18 06:26

Viena no jebkuras izglītības iestādes specifiskajām aktivitātēm ir individuālais darbs ar riska bērniem, tas ir, bērniem un pusaudžiem, kuri sarežģītu dzīves situāciju dēļ ir vairāk pakļauti stresam un apkārtējās pasaules apdraudējumiem. Kā skola var palīdzēt un tai vajadzētu palīdzēt šādiem bērniem?

Organizējot pasākumus, lai atbalstītu bērnus no "riska grupas" skolā, tā vai citādi, ir klases audzinātāja un priekšmetu skolotāji, psihologs, sociālais skolotājs, direktora vietnieki audzināšanas darbā, direktors. iesaistīts.

Apdraudēta pusaudža portrets

Ilga disfunkcionālas situācijas iedarbība noteiktā veidā ietekmē indivīda attīstību visos tās aspektos.

Emocionālo spektru nosaka aizsargreakciju attīstība uz stimuliem. Pusaudzim kļūtko raksturo aizkaitināmība, agresija un nežēlība, emocionālā fona nestabilitāte. Daudziem attīstās izolācija, kas saistīta ar uzticības zaudēšanu citiem. Nepilnīgas emocionālās attīstības sekas bieži vien ir paviršība jūtu uztverē, nespēja izrādīt empātiju.

Morālās normas pusaudzis "riskam" nepieņem un neuzskata par svarīgām. Savā uzvedībā viņš vai nu vadās pēc alternatīvām morāles vērtībām, kas pieņemtas viņa audzināšanas vidē, vai arī ir ārkārtīgi nekonsekvents.

Fiziskā attīstība bieži vien neatbilst reālajam vecumam. Turklāt pusaudzis var gan atpalikt no savas vecuma normas, gan pārspēt to. To pašu var teikt par seksuālo uzvedību. Pastāv hiperseksualitāte, ņirgāšanās.

Gandrīz visiem bērniem ar sociālās adaptācijas grūtībām ir slikti ieradumi un atkarības. Daudzi ir izmēģinājuši dažas aizliegtās vielas.

Parasti atpalicība no vienaudžiem intelekta attīstībā kļūst ļoti jūtama: "riska grupas" ģimeņu bērni vairāk nekā citi saskaras ar mācību neveiksmēm un motivācijas trūkumu mācīties, redzes šaurību. Runa bieži ir vāja, analfabēta, pārpildīta ar parazītiskiem vārdiem.

Dažkārt pusaudžiem no "riska grupas" nav vecāku vai viņi ar viņiem nesazinās. Lielākā daļa no viņiem aug disfunkcionālās ģimenēs. Ievērojamu pieaugušo prombūtne liek meklēt autoritātes, kas bieži vien nonāk "sliktā" kompānijā, tas ir, asociālu cilvēku lokā, kuriem ir problēmas ar likumu.

Pusaudžiemko raksturo liels skaits gadījuma īslaicīgu kontaktu bez dziļas emocionālas iesaistes komunikācijā. Gandrīz visiem bērniem ir tendence konfliktēt.

Riskam pakļauto pusaudžu identifikācija vidusskolā

No iepriekš sniegtās informācijas varam secināt, ka daudzas "riska" bērna pazīmes ir subjektīvas un var individuāli izpausties kā raksturīgas jebkura pusaudža "sarežģītajam" vecumam.

Ir arī objektīvas pazīmes, kurām, pirmo reizi atklājot, vajadzētu brīdināt skolotājus (galvenokārt klases audzinātāju).

Viens iemesls bažām ir sliktie akadēmiskie panākumi. Tas ir sistemātisks nesasniegums spēju un motivācijas trūkuma dēļ.

Vēl bīstamāka ir regulāra skolas disciplīnas neievērošana: kavējumi, kautiņi, mājasdarbu nepildīšana, skolotāja autoritātes neatzīšana un neadekvāta reakcija uz komentāriem.

Uzvedība starpbrīžos un attiecību veidošana ar citiem bērniem, vērīgs klases audzinātājs var izdarīt pareizo secinājumu. Vērts pievērst uzmanību iebiedēšanas iniciatoram pret vājāku klasesbiedru vai pēc izskata (ādas krāsas, pilnuma u.c.) atšķirīgu skolnieku. "Riska grupā" var ietilpt arī bērns, kurš klasē ieņēmis sveša cilvēka nišu un tiek regulāri izsmiets vai piekauts.

Skaidrs, ka klases audzinātājai nav pienākuma un nav jākontrolē bērnu uzvedība ārpus skolas sienāmiespējas. Taču, ja viņš uzzināja, ka bērns lieto alkoholu, smēķē, izdara likumpārkāpumus vai noziegumus, tad ir jēga apsvērt šāda bērna iekļaušanu "riska grupā".

Skolas darbinieku uzdevums

"Riska grupas" bērnu identificēšana ir psihologa un klases audzinātāja pirmais uzdevums. To risina, vērojot skolēnu uzvedību klasē un starpbrīžos, personisku komunikāciju ar skolēniem. Lielāko daļu bērnu "mācību riska grupā" psihologs var atklāt diagnostisko pārbaužu laikā.

Nākamais solis ir visdetalizētākā bērna dzīves apstākļu noskaidrošana. Šajā darbā var pievienoties sociālais pedagogs un psihologs. Klases audzinātāja darbā ar "riska grupas" bērniem pēta, pirmkārt, bērna sociālo situāciju - psiholoģisko klimatu ģimenē, materiālās labklājības līmeni. Psihologs individuālajā saskarsmē ar bērnu un vecākiem identificē iespējamās problēmas: vecāku uzmanības trūkums, satraukums un bailes, zems pašvērtējums u.c.

Tālāk tiek noformēta skolēna psiholoģiskā un pedagoģiskā karte.

Psihologs konsultē klases audzinātāju un vecākus par to, kādas bērna psiholoģiskās īpašības jāņem vērā, veicot audzināšanas darbu, un par to, kādas uzvedības korekcijas metodes dos vislabāko rezultātu.

Ņemot vērā psihologa ieteikumu, klases audzinātāja sastāda individuālā darba ar riska bērniem plānu noteiktam periodam, piemēram, akadēmiskajam semestrim. Plāns var ietvert gan individuālās, gan grupu aktivitātes. Pēc termiņa beigām, ja skolēna uzvedībā nav izmaiņu, apsver iespēju viņu reģistrēt vai vērsties pie šaurāka speciālista, lai atrisinātu kādu konkrētu bērna problēmu.

Psiholoģiskā un pedagoģiskā karte

Lai sastādītu karti, detalizēti jāizpēta skolēna rakstura īpašības, uzvedība, mācību sasniegumi, komunikācija ar vienaudžiem un vecākiem. Ideālā gadījumā psiholoģiskajai un pedagoģiskajai kartei vajadzētu būt sistematizētai informācijai, kas tika savākta par bērnu.

Kas attiecas uz informāciju par mācībām, tad svarīgi ir uzzināt ne tikai par pusaudža gaitām, bet arī par viņa interesi iegūt zināšanas, par to, vai viņam ir nākotnes plāni saistībā ar kādiem mācību priekšmetiem. Vairāk par interešu loku var uzzināt, uzzinot, ko skolēns lasa (izņemot obligāto programmu literatūrā).

Starp uzvedības pazīmēm atklājas tādas īpašības kā stūrgalvība, tieksmes uz disciplīnas pārkāpšanu, konfliktu izraisīšanu esamība vai neesamība (gan ar vienaudžiem, gan ar skolotājiem). Psihologs veic testus, lai noteiktu agresiju un hiperaktivitāti.

Saskarsmē ar klasesbiedriem, kas tiek pētīta tiešā novērojumā un ar diagnostiskā darba un sarunu palīdzību, atklājas atklātība, atsaucība, spēja iejusties, spēja izraisīt simpātijas.

Komunikācijas kompetenci un interesi par komunikāciju var viegli noteikt pēc skaitļadraugi un nelabvēļi klasē. Var gadīties, ka bērns vēlētos būt populārs un viņam ir draugi, taču viņam nav pietiekamas mijiedarbības ar vienaudžiem.

Bez tieša kontakta ar vecākiem ir daudz grūtāk pareizi novērtēt situāciju ģimenē. Lai gan vecāku vai aizbildņu atteikšanās sadarboties ar skolu ir pietiekama ģimenes problēmu pazīme.

Citi acīmredzami apstākļi, kas automātiski rada bērnam sarežģītu situāciju, ir vecāku neesamība, viena vai abu vecāku alkoholisms, veselības problēmas vai invaliditāte kādam ģimenes loceklim.

Grūtāk ir identificēt ne mazāk būtiskas atsvešināto attiecību problēmas ģimenē, sišanu, konfliktējošas attiecības starp vecākiem un bērnu vai savā starpā, nepietiekamu vai pārmērīgu kontroli pār bērna rīcību. Šādas situācijas parasti tiek slēptas no ziņkārīgo skatieniem, un tās varēs atpazīt tikai profesionālis konsultācijas laikā.

Mērķi un darba metodes

Biežas grūtības, ar kurām saskaras riskam pakļautie bērni, ir nespēja pastāvēt sabiedrībā. Tāpēc galvenais mērķis darbā ar viņiem ir palīdzēt adaptācijā. Skolēniem tiek izskaidrots, kādas prasības un kādu iemeslu dēļ viņiem izvirza sabiedrība, un kādas konkrētas darbības var veikt, lai veicinātu mijiedarbību ar apkārtējiem cilvēkiem.

Daudzi pusaudži cieš no tā, ka neprot pareizi paust emocijas un jūtas – šī problēma tiek risināta arī psiholoģiskās konsultācijas ietvaros.

Svarīga loma ir jēdziena ieviešanaiatbildība, tai skaitā atbildība par savu rīcību.

Skolēniem ar zemu vai augstu pašnovērtējumu tiek izmantotas psiholoģiskas metodes, lai palīdzētu atjaunot adekvātu priekšstatu par sevi.

Ar pusaudžiem tiek pārrunātas pašrealizācijas iespējas pēc studiju beigšanas, tiek sniegta palīdzība profesionālajā orientācijā.

Citi nozīmīgi sociālā darba ar riska bērniem mērķi, kurus daļēji var sasniegt grupu semināros, ir likumpārkāpumu, depresijas, atkarību profilakse.

Ja vecāki ir gatavi sadarboties ar skolu, tad liela uzmanība tiek pievērsta veselīgu attiecību veidošanai ģimenē.

Darba programma

Pienākums sastādīt oficiālu plānu darbam ar riska bērniem gulstas uz klases audzinātāja pleciem. Tomēr, ja jūs nepievēršaties šai vajadzībai formāli, labi izstrādāta programma palīdzēs vislabāk strukturēt turpmākās aktivitātes, lai palīdzētu bērnam.

Programma ietver šādas psihologa darbības: individuālās psiholoģiskās konsultācijas, psiholoģisko un uzvedības problēmu apzināšana, to cēloņu apzināšana un palīdzība to pārvarēšanā. Skolas psihologs var strādāt ar bērnu patstāvīgi vai ieteikt citu speciālistu.

Klases audzinātāja pārņem kontroli pār bērna gaitu un apmeklējumu. Tas nodrošina savlaicīgu vecāku informēšanu par pašreizējo situāciju. Pēc iespējas atdzesēvadītājs var veicināt bērna iesaistīšanos klases sabiedriskajā dzīvē un dažādu pulciņu aktivitātēs, vadīt individuālas sarunas vai klases stundas par tēmām, kas ir svarīgas riska bērnu adaptācijai.

Klases audzinātāja palīdz veidot saziņu starp vecākiem un priekšmetu skolotājiem.

Skolas vadība darbā iesaistās pēc vajadzības.

Apdraudētu bērnu pavadīšanas principi

• Konfidenciāla atmosfēra. Nav svarīgi, kurš vada sarunu: sociālais pedagogs, psihologs vai izglītības darba vadītājs, pirmkārt, tas ir pieaugušais, kurš cenšas atbrīvot bērnu, palīdzēt viņam saprast viņa rīcību un dot viņiem objektīvu novērtējumu. Sarunā skolotājs ne tikai ņem vērā konkrētu situāciju, bet arī palīdz pārvarēt bailes no atbildības un sabiedrības.
• Visu pedagoģiskā personāla mijiedarbība, kas skolā strādā ar riska grupas bērniem. Pirmkārt, šīs grupas bērnu problēmām ir nepieciešams visaptverošs risinājums, ko var nodrošināt tikai kopā. Otrkārt, ja bērns atklāj loģiskas pretrunas viņam piemērotajā izglītības sistēmā, tas viņam zaudē savu nozīmi, un pieaugušie, kas to uzspieda, zaudē savu autoritāti.
• Cieša sadarbība ar vecākiem. Skola nevar un nedrīkst uzņemties pilnu atbildību par bērna audzināšanu. Pat ja skolotāji dara visu iespējamo, lai veidotu psiholoģiski veselīgu un pielāgotu personību, ar viņu pūlēm nepietiek bez skolotāju līdzdalības.ģimene.

"Riska grupa" pēc disciplīnas

Ir īpaša "riska grupa" – tie ir bērni, kuri regulāri neievēro disciplīnu. Tādus bērnus var audzināt pārtikušās ģimenēs un viņiem nav lielas grūtības mācībās. Tomēr viņi pastāvīgi pārkāpj skolas noteikumus, nepakļaujas pieaugušajiem, gan skolotājiem, gan vecākiem, kā arī var iesaistīties konfliktos un kautiņos.

Iespējamais iemesls šādai uzvedībai, kuru ir svarīgi atklāt savlaicīgi, ir iedzimta hiperaktivitāte. Papildus disciplīnas trūkumam šādi bērni jau no agras bērnības ir ļoti mobili, un viņiem var būt grūtības ilgstoši koncentrēties.

Galvenais psihologu ieteikums šajā gadījumā ir bērna pastāvīga iesaiste konstruktīvā darbībā: sportā, cīkstēšanās, piedalīšanās āra spēlēs. Citiem vārdiem sakot, bērna enerģija ir jānovirza mierīgā virzienā. Ja vecākus interesē izglītības process, tad ar vecumu hiperaktivitāte iegūs dzīvē pieņemamas formas sabiedrībā. Dažās profesijās tā var būt pat priekšrocība.

Ja bērns no pārtikušas ģimenes pusaudža gados sāka neievērot disciplīnu, tad, iespējams, šādi viņš parāda, ka ir pienācis laiks vecākiem samazināt kontroles līmeni un sākt ņemt vērā bērnu intereses. bērns, sniedz vairāk brīvības.

"Riska grupa" pēc veiktspējas

Gadās, ka bērniem nav sociālās adaptācijas grūtību, bet regulāri atpaliek no vienaudžiem mācību sasniegumos.

KadRisinot šo problēmu, ir ārkārtīgi svarīgi pareizi noteikt sliktu atzīmju cēloni.

Problēmas pamatskolā var nozīmēt, ka vecākiem jāpalielina ikdienas kontrole pār uzdevumu izpildi un mācību priekšmetu asimilāciju, jāpalīdz bērnam organizēt mācību aktivitātes, "pievienoties" tai. Sākotnējā izglītības posmā ģimenes uzraudzība ir obligāta.

Ja bērns nav pietiekami motivēts mācīties, ir svarīgi ar viņu sarunāties un pieejamā veidā izskaidrot izglītības procesa nozīmi viņa turpmākajā dzīvē. Ja vecāki izrāda interesi par bērna izglītības panākumiem, tad parasti ir iespējams atrast pareizos vārdus un pacelt bērna motivāciju līdz pieņemamam līmenim.

Bērniem var būt ārkārtīgi grūti "panākt" līdzcilvēkus, tāpēc, kad pieaugušie palīdz viņam apgūt trūkstošās zināšanas, pirmie panākumi paši par sevi kļūst par labu motivāciju mācību aktivitātēm.

Beidzot gadās, ka pieaugušajiem ir jāsamazina savas ambīcijas attiecībā uz bērnu un jāpārceļ bērns uz citu skolu ar nedaudz zemākām prasībām. Ir daudz gadījumu, kad čakls bērns pamazām zaudēja motivāciju, saskaroties ar viņam pārāk daudz mācību materiālu un mājasdarbu.

Pēc mācību vietas maiņas šādi bērni visbiežāk sekmīgi pabeidz studijas un iestājas vidējās specializētās vai augstākās izglītības iestādēs.

"Riska grupas" saziņai

Ja bērns ar labām mācīšanās spējām attīstās sliktikomunikācijas prasmes, ir nepieciešams sazināties ar vecākiem. Iespējamie bērna komunikācijas problēmu cēloņi ir stress vai sliktas attiecības ģimenē.

Ja komunikatīvā analfabētisms tiek skaidrots ar iedzimtām rakstura iezīmēm, tad ar riska bērniem jāstrādā psihologam, speciālists palīdzēs identificēt un labot kļūdas kontakta veidošanā ar klasesbiedriem.

Bieži vien bērns pats neiet uz tuvināšanos ar vienaudžiem. Varbūt tas ir saistīts ar kardinālajām interešu atšķirībām. Tiklīdz viņš atradīs "savu" uzņēmumu, komunikācija uzlabosies.

Neaizmirstiet, ka robeža starp "plaukstošiem" bērniem un "riska grupas" bērniem ir vienošanās. Visi bērni un pusaudži piedzīvo grūtus laikus, un dažreiz viņiem ir nepieciešama nozīmīga pieaugušā palīdzība.